Basketbola vēsture

   Veicot arheoloģiskos izrakumus, Meksikā tika atklāts 147m garš sporta laukums, kas domāts spēlei ar bumbu (10.gs.p.m.ē.), 8-8,5m augstumā virs laukuma slējās masīvas tribīnes. Spēle saucās „pok-ta-pok”.

 

Spēli spelēja ar cilvēka galvas izmēra kaučuka bumbu (apm. 4kg smaga). Spēlētāji varēja atrasties tikai savās laukuma pusēs un nedrīkstēja pārkāpt viduslīniju. Tribīnes sienās viens otram pretīm bija izveidoti akmens riņķi. Spēles uzdevums-iesist bumbu riņķī. Sist bumbu drīkstēja ar elkoņiem ceļgaliem vai nūju. Uzvarēja komanda, kurai izdevās trāpīt bumbu riņķī, kura izmērs bija tikpat liels cik bumbai, pat nedaudz mazāks. Izrakumu laikā tika atrasts bareljefs, uz kura attēlots zaudētāju komandas kapteinis bez galvas.

   16.gs acteki spēlēja līdzīgu spēli, kurā tika izmantota kaučuka bumba un akmens riņķi. Spēlētājs, kurš iemeta bumbu mērķī, no skatītājiem par balvu saņēma drēbes. 1979.gadā Meksikā tika izlaista pastmarka, kurā atainots akmens mērķis, kura vidū atainotas basketbola, volejbola, futbola un beisbola bumbas. Mūsdienu basketbola tēvs ir Kanādā dzimušais Makgilas Universitātes (šodien Springfīldas Universitāte) fiziskās kultūras pasniedzējs, doktors Džeimss Neismits (1861.-1939.).

   1891.gada decembrī Neismits lauzīja galvu par to kā padarīt interesantākas fiziskās kultūras nodarbības ziemā. Neismitam bija skaidrs, ka spēlei jābūt ar bumbu, tātad bija jābūt mērķim, bet tradicionālā mērķa izvietojuma vietā (vārti) viņam ienāca prātā to izvietot horizontāli, bet, lai būtu grūtāk trāpīt, mērķi tika nolemts pacelt virs galvas (10 pēdas = 3,05cm). 21.decembrī Neismits palūdza sargu uz zāli atnest divas tukšas kārbas, bet viņš kārbas neatrada un to vietā atnesa divus persiku grozus (no šejienes arī nosaukums – groza bumba), kuri tika piestiprināti zāles pretējās pusēs pie balkona. Pirmajai spēlei Neismits izvēlējās futbola bumbu. Sadalīja studentu grupu divas daļās, pa deviņi spēlētāji katra komandā. Izskaidroja spēlētājiem pirmos galvenos noteikumus, kuri nosacīja, ka uzvar tā komanda, kura visvairāk reizes iemet bumbu grozā, ar bumbu rokās skriet nedrīkst, var veikt tikai piespēles vai metienus. Sargam tika dots uzdevums spēles laikā dežūrēt ar trepēm, lai iemesto bumbu varētu izņemt no groza......to nācās darīt tikai vienu reizi, jo pirmajā spēlē padevās tikai viens precīzs metiens, bet, neskatoties uz to, jauna sporta spēle studentiem iepatikās, pēc kā sekoja strauja basketbola attīstība.

   1892.gadā tika iespiesta pirmā grāmata ar oficiālajiem basketbola noteikumiem. Pavisam noteikumos tika iekļauti 13 punkti, kuru principi pārsvarā tiek ievēroti arī šodien, taču ir arī atšķirības: dribls nebija atļauts, pārvietoties varēja tikai bez bumbas, bet, ja bumba tika saņemta, spēlētājam bija jāapstājas. Spēlētāju skaits komandās svārstījās no 2 līdz 40 – galvenais, abās komandās bija jābūt vienādam skaitam spēlētāju. Spēlētājam ar bumbu drīkstēja traucēt tikai lēkājot vai vicinot rokas. Ja šis noteikums tika pārkāpts, tad tika fiksēts sods, ja vainīgajam tika fiksēts otrs sods, tad viņš tika noraidīts no laukuma līdz iemestam grozam. Ja kādai no komandām tika fiksēti trīs sodi pēc kārtas, tad par to pretiniekiem tika ieskaitīts viens grozs. Kādu laiku komandās arī bija vārtsargs (groza sargs), bet grozam nebija vairoga.1893.gadā grozus aizvietoja ar metāliskām stīpām ar tīkliņu.1895.gadā tika ieviesti vairogi, bet 1897.gadā tika noteikts, ka uz laukuma iziet tikai pa 5 spēlētāji no katras komandas.

 

   Laikam jau par pirmo oficiālo profesionālo spēli var uzskatīt 1896.gada spēli, kura notika Trentonas (Ņūdžersijas štats) „Fox Opera House”. Spēlē tikās vietējā komanda ar Jutikas komandu, ienākumus komandas sadalīja uz pusēm. Trentonas spēlē komandas spēlēja iekšpus tīklam, kurš atdalīja spēlētājus no skatītājiem un auta nebija, jo bumba visu laiku bija spēlē.

   Viena no pirmajām tā laika komandām bija „Buffalo Germans”, kura dibināta 1895.gadā. Germans dominēja visos amatieru turnīros, arī Panamerikas sacensībās 1901.gadā, kuras tika organizētas uz zāles seguma.

   1898.gadā nodibinājās pirmā profesionālā komandu savienība- Nacionālā basketbola līga (NBL), kura pastāvēja piecus gadus, līdz sadalījās vairākās, atsevišķās līgās.

   Apmēram tajā pašā laikā vienā no reģionālajām jauniešu kristīgajām savienībām tika noorganizēta sava līga. Atsaucība bija grandioza. YMCA vadītāji nobijās, ka basketbols var izkonkurēt Asociācijas sporta veidu nr.1 – vingrošanu un līgu izformēja. Spēlētāji, kuri bija spēlējuši šajā līgā nolēma veidot komandas un pelnīt sev iztiku ar basketbolu. 1914.gada tika noorganizēta komanda lielā pilsētā. Tagad šo komandu sauc – Boston Celtics.

   1893 gadā francūzis Mel Ridu, pabeidzis Springfīldas koledžas fiziskās kultūras kursu, atgriezās dzimtenē un iepazīstinaja tautiešus ar jauno spēli. 1894.gadā Bobs Geili iepazīstināja ar jauno spēli Ķīnas iedzīvotājus, bet Dunkans Pettons taja pašā gadā sāka trenēt komandu Indijā. 1927.gadā Ženēvā tika atvērta fiziskās kultūras skola, pateicoties kuras beidzējiem basketbols attīstījās Latvijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Čehoslovākijā.


   1920.gadā, atsaucoties uz Kārļa Ulmaņa aicinājumu, Ziemeļamerikas un Kanādas misionāri uzsāka aprūpes darbu ne tikai Latvijas armijā, bet vēlāk arī attīstīja darbu ar bērniem, skolēniem un studentiem. Amerikāņu YMCA uz Latviju atveda basketbolu. To sāka spēlēt Rēzeknē, kur atradās armijas apgādes centrs.

 

                                                                                                                                                           

Powered by Bullraider.com

mājaslapas sākotnējā versija